“2024.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums) 8.pantā “Gada apliekamā ienākuma avoti”, kas papildināja pantu ar 2.14 daļu.
Grozījumi noteic, ka darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka studijām augstākās izglītības iegūšanai valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, ES dalībvalstu un EEZ valstu mācību iestādēs nav uzskatāma par algota darba ienākumu, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar tādu prasmju apguvi, kuras nepieciešamas darba devējam.
Kas ir/nav algotā darba ienākumi?
Kā zināms, darbinieks, kas nodarbināts pie darba devēja, saņem atlīdzību (darba samaksu), savukārt no šāda ienākuma tiek maksāti darba spēka nodokļi. Ja mācību maksa “nav uzskatāma par algotā darba ienākumu”, tad nodokļu aprēķināšana un ieturēšana nenotiek un to apliecina grozījumi IIN likuma 9.pantā “Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi”, papildinot pirmo daļu ar 32.3 punktu, kas vārds vārdā arkārto 8.panta tekstu.
Savukārt tas nozīmē, ka darba devējs līdz nākamā gada 1.februārim iesniegs VID paziņojumu par darbinieka gada laikā gūtajiem ieņēmumiem, tajā skaitā par neapliekamo ar darbaspēka nodokļiem mācību maksu (paziņojuma izmaksas kods 3068)! Pieļauju, ka mācību maksa bija samaksāta darbiniekam 2023.gadalaikā (lai pats maksā augstskolai) un paziņojums par darbiniekam izmaksāto neapliekamo ienākumu ir iesniegts VID 2024.gadā...”
Maija Grebenko, Mācību maksa augstskolai, Bilance, 2024., Nr.7 (511), 43.lpp.
